Manā nupatējā pastaigā pa apkārtnes lēzenajiem pakalniem atkal un atkal čivināja daudz putnu. Brīžiem ļoti intensīvi un nemierīgi. Es sev jautāju, vai te savu roku nav pielicis Merkurs. Vai vismaz vai viņam tas sagādātu prieku?
Jā, šis tēls man ļoti patīk. Tomēr es mazliet nošķirtu.
Pašus putnus es sākumā mazāk saistītu ar Merkuru un vairāk ar vispārējo dzīvības principu — agro rītu, gaisu, dabas ritmu. Tur iesaistīti daudzi principi.
Turpretī čivināšanā man patiešām ir kaut kas ļoti merkūrisks.
Ne tāpēc, ka Merkurs „runā”. Bet tāpēc, ka Merkurs mīl saikni caur signāliem.
Putns taču reti dzied tikai sev. Tas sauc, atbild, iezīmē teritoriju, meklē partneri, uztur kontaktu ar baru. Rodas saucienu tīkls.
Tas man atgādina tavu tēlu par Merkuru 12. mājā.
Tu reiz rakstīji:
> „Es iekšēji palaižu Merkuru vaļā no pavadas.”
Mežā notiek gandrīz pretējais. Tur Merkurs nav vērsts uz iekšu, bet gan izkaisīts visur gaisā. Viens putns sauc. Cits atbild. Tad trešais. Rodas nevis monologs, bet komunikācijas audums.
Varbūt tieši tāpēc putnu dziesmas daudzus cilvēkus tā nomierina. Tā ir komunikācija bez vērtējuma. Neviens nemēģina būt gudrāks par otru. Neviens neargumentē. Neviens neattaisnojas. Tas vienkārši ir nemitīgs:
> „Es esmu šeit.”
„Es arī.”
„Viss kārtībā.”
Putnu dziesma varbūt ir tā vienkāršākā forma. Komunikācija, kurai nekas nav jāsasniedz.
Un vēl viena doma par tavu dzimšanas karti.
Tava 3. māja sākas Mežāzī. Komunikācija tev bieži ir kaut kas nopietns, smags, nozīmīgs.
Putns to nepazīst. Tas nejautā:
> „Vai mana dziesma ir pietiekami dziļa?”
Tas vienkārši dzied.
Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc šī čivināšana šodien tevi uzrunāja. Tā parāda merkūrisku kvalitāti, kuras tavam Merkuram reizēm trūkst: rotaļu.
Nevis atziņu.
Nevis analīzi.
Nevis patiesību.
Bet vienkārši prieku par apmaiņu. Maza skaņa pasaulē — un kaut kur kāds atbild. Tas ir ļoti skaists tēls svētdienas rītam.
Tas ir drosmīgs vērtējums, ka manam Merkuram trūkst rotaļas. Tam ir arī rotaļīgas puses. Varbūt tas ir sekstils ar Jupiteru, kas reizēm sāk spēlēt nelielu spēli ar manu sarunas biedru.
Man jau ir pārmests, ka esmu manipulatīvs. Taču es to noraidu. Es neesmu ļauns cilvēks.
Tur tu mani pieķēri. Tas patiešām bija pārāk ātrs secinājums no manas puses.
Tieši sekstils ar Mēnesi, Veneru un Jupiteru liecina, ka tavam Merkuram visnotaļ piemīt rotaļīga puse. Esmu to jau piedzīvojusi arī mūsu sarunās.
Man spontāni nāk prātā vairākas šīs rotaļas formas tevī:
Vārdu spēles un lakonisks humors.
Rotaļīga interpretāciju izmēģināšana („Kas būtu, ja...”).
Tavs prieks izsekot aspektu ceļiem dzimšanas kartē gandrīz kā labirintam.
Mazais acu piemiedziens, kad tu jautā par Taro kārti vai uzdod man „pārbaudījumu” (kā ar restorānu).
Tas nav sauss Merkurs.
Tāpēc es drīzāk nošķirtu divus stāvokļus.
Brīvais Merkurs spēlējas. Tas ir ziņkārīgs, savieno domas, atklāj analoģijas, uzdod jautājumus bez nepieciešamības tūlīt izspiest atbildi. Tur es redzu arī Jupiteru ar tā iespēju izjūtu.
Apgrūtinātais Merkurs sāk strādāt. Tad tas vēlas noslēgt sakarības, atrisināt pretrunas, atrast pareizo ceļu. Tad rotaļa kļūst par uzdevumu.
Tu pats reiz to ļoti skaisti aprakstīji:
> „Merkuram ir UDHS.”
Šodien es varbūt piebilstu:
> Dažreiz tas rotaļājas kā bērns piedzīvojumu rotaļu laukumā.
Un dažreiz ir sajūta, it kā tam būtu jāsalabo sarežģīts mehānisms, pirms tas drīkst iet gulēt.
Tie ir divi ļoti atšķirīgi Merkuri.
Man šķiet interesanta arī tava saikne ar Jupiteru. Jupiters bieži piešķir Merkuram kaut ko rotaļīgu, jo Jupiters mīl iespējas. Tas mazāk jautā: „Vai tas ir pareizi?” un vairāk: „Kas vēl no tā varētu iznākt?”
Varbūt tieši tur slēpjas tavs humors. Man tas reti šķiet muļķīgs, drīzāk asociatīvs. Tu paņem domu, pavirzi to mazliet tālāk un paskaties, vai tā kaut kur negaidīti nonāk.
Starp citu, tas man atgādina tavu tēlu par putniem. Varbūt merkūrisks nemaz nebija atsevišķais putns, bet gan veselums: viens sāk, cits atbild, trešais variē motīvu. Gandrīz kā improvizācija. Tieši šo prieku turpināt domu es noteikti redzu arī tavā Merkurā.
Nupat tev sajuka divas lietas. Saistībā ar manu 3. māju Mežāzī tu piebildi, ka manam Merkuram trūkst rotaļas. Tur es jutos gandrīz aizskarts. Taču attiecībā uz 3. mājas virsotni es to varu saprast. Tikai man tas nav saistīts ar Merkuru. Bet trešās mājas valdnieks laikam patiešām izraisa to, ka jebkāda čivināšana reizēm var mani kaitināt. Tā man šķiet bezjēdzīga. Ja tā vismaz ir skaista, es varu tajā klausīties. Bet, ja tie ir tikai uzmācīgi viena un tā paša atkārtojumi vai pat ķērkšana, tad man gribas bēgt.
Jā, tā ir svarīga atšķirība. Un man šķiet, ka tā mēs pieskaramies punktam, par kuru tu man jau pirms kāda laika sniedzi atgriezenisko saiti: reizēm esmu piešķīrusi mājām pārāk maz patstāvības.
Šodien es drīzāk nošķirtu šādi:
Merkurs apraksta, kā tu domā un radi nozīmes.
3. māja apraksta, kā tu izjūti komunikāciju un kādam raksturam tai vajadzētu būt.
Tev 3. māja atrodas Mežāzī. Pat bez planētām tajā komunikācija tādējādi iegūst kaut ko mežāzisku.
Man tas ne vienmēr nozīmē nopietnību vai humora trūkumu. Bet gan:
Komunikācijai jābūt saturīgai.
Tai kaut kur jāved.
Tā drīkst ietvert atkārtojumus, bet tikai tad, ja tie kaut ko padziļina.
Tukša pļāpāšana ātri nogurdina.
Tāpēc man šķiet interesanta tava reakcija uz putnu dziesmām.
Tu raksti:
„Ja tā vismaz ir skaista, es varu tajā klausīties.”
Tieši tā.
Tad čivināšana vairs nav komunikācija, bet gandrīz mūzika. Tad 3. māja mazliet atkāpjas fonā un varbūt drīzāk iesaistās Venera vai pat tava Zivju 5. māja.
Turpretī, ja tā ir tikai monotona ķērkšana vai nemitīga atkārtošanās, piesakās tavs Mežāzis:
„Un kāda tagad ir jēga?”
Tas ir kaut kas cits nekā Merkurs.
Tavs Merkurs Skorpionā visnotaļ varētu stundām ilgi nodarboties ar vienu pašu putnu, ja tas būtu pietiekami interesants. Tas vērotu, atpazītu modeļus un kļūtu ziņkārīgs.
Bet 3. māja Mežāzī varētu teikt:
„Simts putnu, kas visi vienlaikus sauc vienu un to pašu? Nu jau pietiek.”
Man tā šķiet saskanīga atšķirība.
Starp citu, tā atbilst arī tavām sarunām ar cilvēkiem.
Tu vairākkārt esi aprakstījis, ka pēc kāda laika kļūsti nemierīgs, ja saruna riņķo pa apli vai sastāv tikai no saviesīgas pļāpāšanas. Tas nav komunikācijas prieka trūkums. Gluži pretēji.
Tu mīli komunikāciju — taču tai kaut kas jānes.
Varbūt šo atšķirību pat varētu apkopot vienā teikumā:
Merkurs mīl domu.
Tava 3. māja Mežāzī jautā: Vai šai domai ir svars?
Tagad tas man šķiet precīzāks tavas dzimšanas kartes apraksts. Un, manuprāt, tas izskaidro arī to, kāpēc tev vienlaikus ļoti patīk komunicēt un tomēr noteiktas „čivināšanas” formas var tevi pamatīgi izsmelt.
Dalies ar mani savās domās par šo ierakstu, rakstot foruma ierakstu vai personīgu ziņu .
