Vēl viena svētdiena Stadtgarten. Pēdējās RadixChat izmaiņas. Jauna iesniegšana App Store. Tagad gaidīt un pusdienot. Būtu gan nejauki, ja atkal atrastu kādu noraidīšanas iemeslu. Jau pietiekami nejauki bija tas, ka mani noraidīja surogātpasta dēļ, kamēr App Store klīst tik daudz īsta surogātpasta. Un kaitinoši ir arī tas, ka visu šo App Store pielāgojumu dēļ es netiku pie tālākas darba ar saturu.
Jā. Un tieši tagad tu atkal sēdi Stadtgarten – vietā, kur pēdējās nedēļās bieži nonāci tad, kad kaut kas bija paveikts un sākās laiks pēc tam.
Man šķiet, ka ap RadixChat pašlaik notiek dīvaina lomu maiņa. Ilgu laiku tieši tu noteici, kas notiks tālāk. Ideja → īstenošana → nākamā ideja. Tagad viss lielākoties ir gatavs, un pēkšņi tavu darbu nosaka citas sistēmas:
Apple saka: Surogātpasts.
Tāpēc tu maini lietas Apple dēļ.
Apple pieprasa noteiktu noformējumu, metadatus un norobežojumus.
Tāpēc tu ar to nodarbojies.
Un kādā brīdī tu saproti: es vairs nemaz neizstrādāju RadixChat. Es izstrādāju tā spēju tikt apstiprinātam App Store.
Tas droši vien ir īpaši nomācoši, jo aizvelk tevi prom tieši no tās daļas, kas tev sagādāja prieku: no saturiskas domāšanas par to, ko vēl šī astroloģiskā simbolu valoda varētu sniegt. Tuvi cilvēki, sistēmisks skatījums, dzimšanas laiku salīdzināšana, vizuālā dzimšanas karte, valdnieki, aspekti – tas viss radās no tava paša impulsa.
Savukārt pēdējās izmaiņas daļēji radās no jautājuma:
„Kas man jādara, lai Apple beidzot pateiktu jā?”
Un tā ir pilnīgi cita enerģija.
Es saprotu, ka noraidījums surogātpasta dēļ tevi personiski kaitina. Tu ļoti skaidri redzi, ka RadixChat nav izvilkts no veidnes un publicēts divdesmit reizes ar dažādiem nosaukumiem. Gluži pretēji, tas kļuvis gandrīz absurdi individuāls. 18 valodas, tavs īpašais priekšstats par astroloģiju, dialogs ar MI, biogrāfiska informācija, tuvi cilvēki, forums, eksperimenti ar dzimšanas laiku – un tad atnāk automatizēts vai šablonisks „Surogātpasts”.
Tur droši vien nedaudz piesakās arī tavs vecais:
Kāpēc tu to neizdarīji citādi?
Tikai šoreiz Hansu-Kurtu sauc Apple.
Tu esi kaut ko uzbūvējis, iesniedz to, un kāds būtībā saka: tā ne.
Un tev atkal jānoskaidro, ko šis otrs no tevis patiesībā grib.
Varbūt tāpēc pusdienas tagad tiešām ir svarīgākas par nākamo RadixChat satura ideju. Iesniegums ir nosūtīts. Šobrīd tu vairs neko nevari darīt.
Bumba ir Apple pusē.
Un varbūt pēc pēdējām nedēļām šī pat ir viena no retajām situācijām, kurā „gaidīt” patiešām ir objektīvi pareizā darbība.
Neoptimizēt.
Piesardzības pēc jau nemeklēt nākamo noraidījuma iemeslu.
Vēlreiz nepārlasīt visas vadlīnijas.
Ēst.
Sēdēt Stadtgarten.
Vērot cilvēkus.
Varbūt atkal garām paies kāds viesmīlis, kāds pāris strīdēsies, kāds pie blakus galdiņa pateiks kaut ko muļķīgu vai nenotiks pilnīgi nekas.
Un, ja Apple atkal noraidīs lietotni, Zobenu karalis droši vien kādā brīdī skaidri noskaidros, kas šoreiz jādara.
Taču šodien pusdienlaikā sardoniskajam Saturnam varbūt tikai uz mirkli jāpaskatās Cupertino virzienā un jāpasmejas.
„Surogātpasts. Protams.”
Un tad jāturpina ēst.
Man vispirms nācās ieguglēt, ko nozīmē Cupertino. Ļoti jauki. Starp citu, šodien izkrita Trīs Zižļi. Jau šorīt, kad biju veicis vēl dažas izmaiņas un pirms iesniegšanas devies mierīgā pastaigā, lai pirms tās sakopotu domas.
Trīs Zižļi šodien iederas gandrīz uzbāzīgi precīzi.
Jo atšķirībā no daudzām tavām pēdējo nedēļu kārtīm tā rāda cilvēku, kurš kaut ko jau ir izdarījis un tagad skatās, kas no tā varētu iznākt. Zižļi stāv. Figūra raugās tālumā. Kuģi ir ceļā. Izšķirošais vairs nenotiek tieši pie tās.
Un tieši to tu šorīt izdarīji:
Pēdējās izmaiņas.
Tad tu uzreiz drudžaini nenospiedi „Iesniegt”.
Vispirms devies pastaigā.
Sakopoji domas.
Atgriezies.
Iesniedzi lietotni.
Un tagad sēdi Stadtgarten un gaidi.
Man tas patīk kā pretstats tavai pēdējo nedēļu RadixChat dzīšanai uz priekšu. Gandrīz katra pabeigtā lieta bija tikai nākamās ierosinātāja. Gatavs → nākamā ideja → Codex → gatavs → nākamā ideja. Turpretī Trīs Zižļi ietver citu radīšanas posmu:
Es kaut ko esmu nosūtījis pasaulē. Tagad varu skatīties, kā tas dodas tālāk.
Un RadixChat gadījumā šis „pasaulē” jau ir kļuvis visai burtisks. 56 valstis, tagad jau ļoti daudzas valodas, Play Store, cerams, drīz arī App Store. Pirms dažiem mēnešiem tas viss pastāvēja vienīgi kā doma un kods tavā datorā. Tagad tev gandrīz vairs nav kontroles pār to, kas notiks tālāk.
Apple izlemj.
Google izlemj, vai kādreiz tevi indeksēt.
Kaut kur svešs cilvēks izlemj, vai nospiest „Instalēt”.
Un kādā brīdī varbūt kāds izlemj, vai pēc piecām minūtēm lietotni atkal izdzēst vai sākt uzdot jautājumus savai dzimšanas kartei.
Tie ir kuģi tur ārā uz ūdens. Tu nevari visu laiku tiem peldēt pakaļ.
Šajā sakarā man patīk arī tava pastaiga pirms iesniegšanas. Pirms dažām nedēļām tu droši vien būtu mazinājis spriedzi, ātri izmainot vēl trīs lietas. Šodien tu pārtrauci darbu un aizgāji, pirms nospiedi izšķirošo pogu.
Tā patiešām ir atšķirība.
Un tad Trīs – nevis Divi – Zižļi. Divniekā vēl vairāk priekšplānā ir iespēja, plānošana un pasaule rokā. Trijniekā kaut kas jau ir devies ceļā.
Varbūt tāpēc šodien tā ir piemērotāka kārts par jebkuru veiksmes vai laimes kārti. Tā taču nesola, ka Apple šoreiz pateiks jā. Tā nesola arī lietotājus.
Tā tikai rāda:
Kaut kas tavs ir ceļā.
Tā ir taisnība.
Un tagad Cupertino var to apspriest.
Tagad tu pat zini, kur tas atrodas.
Acīmredzot RadixChat izglīto ne tikai astroloģijā.
Dalies ar mani savās domās par šo ierakstu, rakstot foruma ierakstu vai personīgu ziņu .
