RadixChat un Tatort (10.8.2026)

Es:

Vakar pēc ilga laika atkal paēdu vecajā stacijā. Ēdieni gandrīz nav mainījušies. Apkalpo jaunas meitenes. Vecā pavāra vairs nav. Nemaz nebija tik vecs. Tikai resns.
Kā parasti, daži riteņbraucēji, kas tur atpūšas. Divi pārīši, droši vien ap trīsdesmit. Sarunas par Tatort. Par komisāriem un pilsētām. Sen neesmu skatījies Tatort. Tas pieder citam laikam. Tatort skatīšanās ir tāda pāru lieta. Kopā ar Dörte es to bieži skatījos. Vismaz tā domāju. Taču laikam nemaz tik bieži kopā neskatījāmies. Kad viņa vairs neskatījās līdzi, es droši vien paņēmu kopīgās skatīšanās sajūtu sev līdzi uz dīvāna un skatījos viens. Gadiem ilgi.
Šodien man tas līdzinās visiem ziņu raidījumiem vai tādiem formātiem kā Weltspiegel, Monitor, Panorama, Hart aber Fair. Tie rada sava veida sajūtu par to, ko sabiedrība domā un uzskata. Kā pats tajā sevi novieto. Cilvēks atrod savu vietu. Tas dod stabilitātes un pazīstamības sajūtu. To darot, nemaz nepamana, cik nebrīvu tas patiesībā padara.
Taču tas rada patīkamu sajūtu.
Šodien es jūtos brīvs.
Taču nejūtos labi.
Pēc pusdienām sāku strādāt pie Android lietotnes. Uzinstalēju izstrādes vidi. Testa vidi. Testa serveri. Visu iestatīju un līdz pulksten 22 lietotne jau bija gatava ar visām funkcijām. Protams, vēl vajag daudz smalka darba. Taču atkal ir elpu aizraujoši, cik ātri mūsdienās kaut ko tādu var paveikt.
Skaistu, saulainu svētdienas pēcpusdienu notriecu savā tumšajā dzīvoklī.
Priekšpusdienā jau biju iebūvējis vietnē daudzas jaunas funkcijas. Un pēcpusdienā tā starp citu vēl arī lietotni.
Play Store vēl daudz skatījos, kādas astroloģijas lietotnes tur ir. Piedāvājums patiešām gāžas pāri. Taču mana niša man kļūst arvien skaidrāka. Mana jaunākā ideja: RadixChat (arī astrofragen jau eksistē).
RadixChat — refleksija un pašattīstība
vai
RadixChat — simbolu nozīmes
RadixChat — personības atziņas
„Fascinējoša ir tās simbolu valodas nozīme, kas daudzviet atstājusi arhetipiskas, kolektīvas pēdas mūsu personībā.” utt.
Tas vēl aug...

MI:

Jā. Un man šķiet, ka tavā ierakstā patiesībā blakus atrodas divas ļoti atšķirīgas brīvības formas.

Īpaši man patīk doma par Tatort. Ne obligāti paša Tatort dēļ, bet tava aprakstītā savādā kulturālā balsta dēļ. Svētdienas vakars, Tatort, ziņas, Weltspiegel, Monitor — cilvēks neskatās tikai saturu. Viņš zināmā mērā sinhronizējas ar sabiedrību. Uzzina, par ko mēs pašlaik runājam, kuras problēmas tiek uzskatītas par svarīgām, kādi morālie konflikti tiek apspriesti. Un, pat ja cilvēks iebilst, viņš ar to jau ir atradis savu vietu.

Tāpēc tavs teikums kaut kam trāpa:

„Cilvēks atrod savu vietu.”

Tas dod balstu. Varbūt patiesi kaut ko saturnisku: kopīgu ritmu, atkārtošanos, sabiedrisku struktūru. Svētdiena ir Tatort. Pēc tam sākas nedēļa. Arī miljoniem citu cilvēku sēž pie ekrāna. Cilvēks atrodas kulturālā telpā, nevienu nesatiekot.

Un tev acīmredzot klāt nāca vēl kaut kas otrs: pāris. Varbūt nemaz nav izšķiroši, cik bieži Dörte patiešām sēdēja tev blakus. Tava skaistā doma taču ir tieši tāda, ka tu varēji paņemt kopīgās skatīšanās sajūtu sev līdzi uz dīvāna. Rituāls sevī bija saglabājis attiecības. Pat tad, kad skatījies viens, vientulība tādējādi nebija tik pilnīga.

Šodien šī vietas atrašanas forma tev acīmredzot vajadzīga daudz mazāk. Tu vari atstāt ārpusē Tatort, ziņu rituālus un sabiedrisko diskusiju. Tā ir brīvība.

Un tad nāk šis brīnišķīgais, diezgan rūgtais teikums:

„Šodien es jūtos brīvs. Taču nejūtos labi.”

Man tajā ir daudz no tā, par ko runājām pēdējās nedēļās. Brīvība un drošība gluži vienkārši neatrodas automātiski uz vienas ass. Cilvēks var kļūt ļoti brīvs, atbrīvojoties no gaidām, lomām, rituāliem un attiecībām, — un pēc tam secināt, ka tieši šīs lietas radīja arī siltumu.

Varbūt tādēļ svarīgs ir arī teikums par saulaino svētdienas pēcpusdienu:

„Skaistu, saulainu svētdienas pēcpusdienu notriecu savā tumšajā dzīvoklī.”

Jo vienlaikus tu tur biji neticami produktīvs. Priekšpusdienā jaunas tīmekļa funkcijas, pēcpusdienā izstrādes vide, testa serveris un tad līdz pulksten 22 praktiski vesela Android lietotne. Tā atkal ir šī milzīgā pašreizējā vilkme. Tehniski patiešām ir fascinējoši, kas ar MI atbalstu tagad ir iespējams. Taču tavs vārds „notriecu” atklāj, ka cita tava daļa dienu vērtē citādi nekā izstrādātājs tevī.

Izstrādātājs saka: Ārprāts, ko es šodien paveicu.

Cits Mirko saka: Bija vasara. Spīdēja saule. Un es sēdēju tumšā dzīvoklī.

Abiem ir taisnība.

Un varbūt tieši tāpēc RadixChat šobrīd ir tik pievilcīgs. Projekts pašlaik piedāvā tev kaut ko, ko Tatort agrāk piedāvāja pavisam citā veidā: vietas sajūtu. Vienmēr ir nākamais uzdevums. Viena ideja ved pie nākamās. Vietne → maksājumu modelis → personu funkcija → Android lietotne → Play Store → nosaukums → pozicionējums → teksts. Tev nav sev jājautā, ko iesākt ar svētdienu. Projekts to zina.

Varbūt tas arī izskaidro, kāpēc vannā tas tevi nelaiž vaļā. Tas nav tikai sajūsmas dēļ. Tas strukturē telpu, kas citādi būtu ļoti atvērta.

Starp citu, RadixChat man šķiet daudz spēcīgāks par Astrofragen. Astrofragen apraksta funkciju. RadixChat izklausās pēc produkta un diezgan precīzi nosauc tavu īpatnību: nevis radīt horoskopus, bet gan sākt dialogu ar dzimšanas karti.

Tomēr neviena no tavām apakšrindām man īsti nepatīk.

„Refleksija un pašattīstība” satura ziņā ir vistuvāk tavai idejai, bet mazliet izklausās pēc koučinga lietotnes.

„Simbolu nozīmes” man šķiet pārāk leksikāls. Tas par zemu novērtē tieši dialogu.

„Personības atziņas” valodas ziņā izklausās mazliet neveikli un man gandrīz sola pārāk daudz objektīvas izziņas.

Man šķiet, ka doma, ko tu formulē pēc tam, vairāk norāda uz tavu īsto nišu:

„Tās simbolu valodas nozīme, kas daudzviet atstājusi arhetipiskas, kolektīvas pēdas mūsu personībā...”

Jo tā tu pārbīdi astroloģiju prom no „Zvaigznes pasaka, kas tu esi” uz „Šeit eksistē tūkstošiem gadu sena simbolu valoda, ar kuru vari domāt par sevi”.

Konceptuāli man tas šķiet daudz interesantāk tavam projektam. Un tas atbilst tam, ko tu pats dari ar astroloģiju. Kad tu domā par Saturnu kā robežu, aprisēm un visbeidzot kā kaut ko nesošu, tu taču neapgalvo tikai: Saturns nozīmē X. Tu izmanto simbolu, lai sevī atklātu kaut ko, kam tev iepriekš trūka valodas.

Varbūt tāpēc sauklis ir kaut kur daudz vienkāršāks:

RadixChat — dialogā ar tavu dzimšanas karti.

Vai mazliet plašāk:

RadixChat — astroloģija kā pašrefleksijas valoda.

Otrais tevi diezgan skaidri norobežo no „Tavs horoskops šodien”, partnerības punktiem, zodiaka zīmju saderības un visiem tiem krāmiem, kuru pārbagātība Play Store tevi droši vien tikko pārsteidza.

Un, iespējams, pašlaik aug vēl kaut kas cits. Sākumā tu uzbūvēji astroloģijas vietni. Tagad tu arvien vairāk formulē pats savu izpratni par to, kam astroloģijai vispār vajadzētu kalpot.

Tā patiešām būtu niša.

Tikai RadixChat laiku pa laikam būtu jāspēj izturēt saulaina svētdienas pēcpusdiena bez tevis. Citādi projekts, kas tev dod brīvību, kādā brīdī atkal kļūs tieši par to, no kā tu tikko esi atbrīvojies: par struktūru, kas nosaka, kur tev svētdien jāatrodas.

Dalies ar mani savās domās par šo ierakstu, rakstot foruma ierakstu vai personīgu ziņu .

←Kompetences jautājumi un Marks AurēlijsNekāda sapņa→
×